Šī gada 2. oktobrī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam (MK) ar aicinājumu saglabāt samazināto PVN 5 % apmērā svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. LOSP norāda uz nepieciešamību MK sēdē izskatīt Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par samazinātās PVN likmes 5 % apmērā ieviešanas efektivitāti un sasniegtajiem mērķiem.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Samazinātais PVN 5 % svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām - teju sešu gadu garumā ir nesis ievērojamus ieguvumus kā nozarei, tā patērētājiem un tautsaimniecībai kopumā. Ir attīstījusies Latvijas augļkopības un dārzeņkopības nozare, tiek veicināta Latvijas vietējā produkta konkurētspēja tepat pārtikas veikalos un tirdzniecības vietās, kā arī novērojama nozares izaugsme un iemaksāto nodokļu apmērs valsts budžetā. Samazinātais PVN 5 % apmērā jau no 2018. gada nes ieguvumus visām iesaistītajām pusēm, līdz ar to - ja tiks atgriezta PVN 21 % likme svaigai lauksaimnieciskajai produkcijai, tas nozīmēs visa līdz šim paveiktā un sasniegto rezultātu iznīcināšanu.”
Norādāms, ka jaunā valdība atbilstoši pieņemtajai deklarācijai ir apņēmusies veikt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu cikla ietvaros ar mērķi uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību un ēnu ekonomiku, kā arī palielināt nodokļu ieņēmumus. LOSP paskaidro, ka samazinātā PVN 5 % apmērā piemērošana vietējiem dārzeņiem, augļiem un ogām aizvadītajos teju sešos gados ir kalpojusi par instrumentu iepriekš minēto - jaunās valdības deklarācijā norādīto, mērķu sasniegšanai. Līdz ar to uzskatāms, ka, nepagarinot samazinātā PVN piemērošanu, tiks panākts pretējs rezultāts.
Aizvadītajos gados sasniegtie rezultāti, kas atspoguļoti Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā:
Augļkopības un dārzeņkopības platības no 2017. - 2022. gadam palielinājušās par 5 %;
Augļkopības un dārzeņkopības saražotās produkcijas vērtība no 2017.-2022.gadam palielinājusies par 46 %;
Augļu, ogu un dārzeņu (tostarp kartupeļu) eksporta vērtība no 2017. - 2022. gadam ir palielinājusies par 77 %;
Augļu, ogu un dārzeņu (tostarp kartupeļu) importa vērtība no 2017. - 2022. gadam ir palielinājusies par 75 %;
Augļu un ogu izlaides vērtības izmaiņas Latvijā starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīs no 2017. - 2022. gadam ir pozitīvākas, kā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs:
Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 100 % un Latvija ierindojas trešajā vietā (aiz Luksemburgas un Slovēnijas);
Dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25 % un ir virs Eiropas savienības dalībvalstu vidējā rādītāja;
Kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57 % un Latvija ierindojas sestajā vietā;
Nodokļu nomaksa no 2018. līdz 2022. gadam augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir palielinājusies par 39 %.
“Pārtikas produkti ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam. Tā nav sekundārā izvēle vai kāda luksusa prece, bet gan katra cilvēka ikdienas vajadzība. Valstiskā līmenī ir jābūt mērķim - pašiem spēt nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu pārtiku ikvienam iedzīvotājam. Taču, atgriežoties pie PVN likmes 21 % svaigās vietējās produkcijas grupām, mēs arvien attālināmies no šī mērķa, turklāt nozare tiks pakļauta stagnācijai, kā arī tās konkurētspēja tiks ievērojami grauta - it sevišķi laikā, kad pārtikas produktu arvien pieaugošais sadārdzinājums veikalos jau ilgstoši raisa sašutumu valsts iedzīvotāju vidū,” norāda G.Gūtmanis.
Samazinātā PVN likme 5 % apmērā Latvijā ieviesta 2018. gadā, nosakot samazinājuma darbības termiņu uz diviem gadiem, turklāt līdz 2023. gadam termiņš tika pagarināts. Šobrīd samazinājuma darbības termiņš ir 2023. gada 31. decembris. Gadījumā, ja MK nekavējoties nelems par labu samazinātā PVN saglabāšanai svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, no 2024. gada 1. janvāra PVN apmērs minētajām vietejās pārtikas grupām tiks atgriezts PVN 21 % apmērā, kas nozīmēs šo pārtikas produktu cenu tūlītēju celšanos gala patērētājam par 16 %, turklāt arī negatīvi ietekmēs Latvijas lauksaimniecības nozaru stabilitāti, dzīvotspēju un konkurētspēju. LOSP uzsver, ka spēja valstij pašai sevi nodrošināt ar pārtiku, ir katras valsts nacionālās drošības jautājums.